Keramikas kambarkrāsns , amatnieku darbnīcas

2007. gada vasarā Salacgrīvā, Salacas upes kreisajā krastā Mākslas skolai tika uzbūvēta keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama. Tā ir keramikas apdedzināšanas krāsns, kurā iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūra virs 1300 grādiem. Šobrīd tā ir vienīgā Baltijā  un tapusi sadarbībā ar vienu no pasaules ievērojamākajiem krāšņu būvniekiem - Fredu Olsenu. Krāsns nosaukums - Naborigama cēlies no Japāņu valodas un nozīmē - kāpjošā, kāpelējošā krāsns, tā apzīmējot savu pakāpienveidīgo novietojumu slīpā kalna nogāzē. Arī pasaules keramikas literatūrā angliski to sauc līdzīgi - "Klimbing Klin". Naborigamas sistēmas krāsnis sastāv vismaz no diviem keramikas apdzedzināšanas kambariem, kuri novietoti pakāpienveidīgi viens aiz otra un ir savstarpēji savienoti ar uguns ejām. Kambaru skaits var svārstīties sākot no diviem līdz pat vienpadsmit (sastopams Japānā). Šāds vairāku kambaru virknējums vienā sistēmā ir raksturīgs tikai Naborigamai. Tākā Salacgrīvas jaunajai keramikas krāsnij ir divi lieli kambari un viens mazais, tā ir tipiska Naborigama. Galvenajos vilcienos, Kambrkrāsns kurināšanas principi neatšķiras no citu krāšņu tipu lietošanas, tomēr tās atsevišķie kambari ienes dažas tehnoloģiskas nianses. Kambarkrāsni kurināt aizsāk no zemāk novietotā kambara, lai uguns radītais siltums izietu cauri visiem kambariem un tikai tad nokļūtu skursteņa atvērumā. Līdz ar to, pirmajā kambarī sasniedzot 1320 grādu temperatūru, otrais kambaris jau ir ticis sakarsēts virs 1320 grādu atzīmei, atleik vien nedaudz to piekurināt, pa kambara sānos izveidotajām kurtuves atverēm. Sadzedzinātās malkas radītā  siltuma enerģija, krāsns kurināšanas laikā tiek racionāli izmantota un visas krāsns izkurināšanai ir nepieciešams vidēji 14 stundas. Būtiska Kambarkrāsns īpašība ir iespēja katrā krāsns kambarī veidot savu apdedzināšanas vidi, kuras rezultāti atklājas darbu izņemšanas laikā. Katrā kambarī darbiem iespējams iegūt savu krāsu tonalitāti. Uguns nestie pelni ar to sastāvā esošajiem oksīdiem ir galvenie krāsu elementi keramikai, kas virs 1200 grādiem iedod darbiem toni, kā gleznotājs audeklam. Krāsns ugunī iepūstās klijas, sabērtie čiekuri var pārklāt darbus ar zeltaini sudrabainu mirdzumu, bet reducējošas vides radīšana ļauj uzmirdzēt okerīgi pelēkajiem un sārtajiem toņiem. Keramikas darbu virsmas spīdumam nav vajadzīgs ķīmiski veidotas glazūras, kādas ir nepieciešamas māla keramikas cepļos, jo Latvijas mālu kušanas temperatūra ir ap 980 grādiem, kas ir par zemu, lai varētu pielietot dabiskās glazūras.